ieteikumi vecaakiem

Ja kaut reizi nedēļā pārlasīsiet šo sarakstu, tad attiecības ar bērniem var pāriet pilnīgi citādā kvalitātes līmenī:

1. Bērnus māca tas, kas tiem apkārt.
2. Ja bērnu bieži kritizē, viņš iemācās nosodīt.
3. Ja bērnu bieži slavē, viņš iemācās novērtēt.
4. Ja bērnam demonstrē naidīgumu, viņš iemācās kauties.
5. Ja pret bērnu ir godīgi, tad viņš iemācās taisnīgumu.
6. Ja bērnu bieži izsmej, viņš iemācās būt kautrīgs.
7. Ja bērns dzīvo ar drošības sajūtu, viņš iemācās ticēt.
8. Ja bērnu bieži apkauno, viņš iemācās justies vainīgs.
9. Ja bērnu bieži atbalsta, viņš iemācās labi pret sevi attiekties.
10. Ja pret bērnu bieži ir žēlsirdīgi, viņš iemācās būt pacietīgs.
11. Ja bērnu bieži slavē, viņš iemācās pārliecinātību par sevi.
12. Ja bērns dzīvo draudzības atmosfērā un jūtas svarīgs, viņš iemācās šajā pasaulē atrast mīlestību.
13. Nerunājiet par bērnu sliktu – ne viņa klātbūtnē, ne bez viņa.
14. Koncentrējieties uz labā attīstību bērnā, tad sliktajam nepaliks vietas.
15. Esiet aktīvi vides sagatavošanā. Izrādiet patstāvīgas, pamatīgas rūpes par viņu. Parādiet katra attīstošā materiāla vietu un pareizos veidus darbam ar tiem.
16. Esiet gatavi atsaukties bērnam, kam esat vajadzīgi. Vienmēr ieklausieties un atbildiet bērnam, kad tas runā ar jums.
17. Cieniet bērnu, kurš kļūdījies un spēj tagad vai nedaudz vēlāk to izlabot, bet nedaudz stingri apstādiniet jebkuru nepareizu materiāla izmantošanu vai jebkuru rīcību, kas apdraud pašu bērnu vai citus bērnus.
18. Cieniet bērnu, kas atpūšas vai vēro citu bērnu darbu, vai domā par to, ko viņš ir padarījis, un ko vēlas darīt.
19. Palīdziet tiem, kas grib strādāt, bet pagaidām nevar izvēlēties sev mīļāko nodarbi.
20. Esiet nerimstoši, skaidrojot bērnam to, ko viņš agrāk nevarēja saprast, palīdziet bērnam apgūt neapgūto, pārvarēt nepārvaramo agrāk. Dariet to, piepildot apkārtējo pasauli ar rūpēm, iecietību un klusumu, žēlsirdību un mīlestību. Esiet gatavi palīdzēt bērnam, kurš atrodas meklējumos un esiet nepamanāma tam bērnam, kurš visu jau ir atradis.
21. Saziņā ar bērnu vienmēr pieturieties pie labākajām manierēm – parādiet viņam labāko, kas jums ir.

avots

gatavoju stundu zēniem - materiāli no dažādām vietām

no calis.lv
‹‹Drīkst, es ielūgšu uz vārdadienu savus draugus?›› saka bērnudārznieks. Viņš būs priecīgs, ja mamma atļaus ierasties visiem viņa draugiem. ‹‹Es ar tevi vairs nedraudzēšos,›› viens bērns saka
otram kā ultimātu, lai draugs piekāptos kādiem konkrētiem noteikumiem. Tie ir piemēri, cik dažādi var izpausties unikāla psiholoģiskā parādība – bērnu draudzība, kam ir ļoti būtiska loma personības izveidē, bērna sociālajā un intelektuālajā attīstībā. Bērnu draudzību nevar aizstāt nevienas citas attiecības. Par to, kā bērna attīstības procesā formējas vajadzības un spējas draudzēties un kā tās ietekmē personības attīstību, konsultē pirmsskolas skolotāja Aija Bāliņa.

Ģimenes loma draudzības prasmju apguvē

Vai personības saskarsmes prasmju un emocionālajā attīstībā svarīgi ir tikai vienaudži? Vai vecāki un tuvinieki var aizvietot saskarsmi ar vienaudžiem, un bērns, kuram ir viens vai vairāki brāļi un māsas, likumsakarīgi būs sabiedriskāks un viņam būs vieglāk atrast kopīgu valodu ar citiem?
Konsultante uzsver, ka, protams, savstarpējo komunikācijas prasmi bērni apgūst jau ģimenē, būdami vēl maziņi, un liela nozīme ir vecākiem, viņu attiecībām ar bērnu un apkārtējiem, jo bērns šajā vecumā ir atdarinātājs. Svarīga loma ir arī bērna pašvērtējumam un temperamentam. Komunikablākie bērni ir ar sangviniķa un holēriķa īpašību pārsvaru temperamentā, nogaidoši un vientuļnieki vairāk ir flegmatiķi un melanholiķi.
Par brāļu un māsu attiecībām ir atšķirīga pieredze, bet valda kopējs uzskats, ka gadījumā, ja gadu starpība ir lielāka par septiņiem gadiem, katrs bērns ģimenē aug kā vienīgais. Ir gadījumi, kad var likties, ka bērni, kuri ģimenē nav vienīgie, ir komunikabli un viegli atrod draugus, bet tikpat labi tās var būt arī rakstura un temperamenta iezīmes.

Pieaugušo un bērnu atšķirības

Bieži vien pieaugušais saskarsmes krīžu un attīstības krīžu situācijās pats ir šo krīžu padziļināšanās iemesls vai izraisītājs. Šādā gadījumā var runāt par to, ko pieaugušais nav ņēmis vērā:

• 3–4 gadu veciem bērniem tiešā uzmanība ir vāji attīstīta, tādējādi tieša pieaugušā sadarbība ar bērnu sniedz maz rezultātu. Bērnu motivē nozīmīgākā darbība jebkurā jomā: pašapkalpošanās iemaņas, rotaļas, tikumiskā rīcība, valoda, izziņas un pētnieciskā darbība, rakstīt un lasītprasme utt.;
• bērna domāšanai ir intuitīvs raksturs – bērns uzreiz nespēj veidot sakarības starp dažādu situāciju elementiem, pamatot, par ko viņš grib mūs pārliecināt, viņš savij kopā notikumus, kas notikuši dažādā laikā un vietās;
• katra bērna attīstība notiek individuāli viņa iekšējās darbības rezultātā, tā nenotiek pakāpeniski, bet gan lēcienveidīgi. Bērna vajadzības, intereses, pieredze un zināšanas dažādos darbības (sensorās, intelektuālās, radošās u. c.) veidos ir atšķirīgas;
• bērna attīstība notiek ātrāk un efektīvāk un tā ir stabilāka, ja tiek nodrošinātas daudzveidīgas emocionālās, izziņas interešu u. c. darbības un saskarsmes iespējas ar dažāda vecuma bērniem, ievērojot katra bērna vajadzības, intereses un saskarsmes pieredzi;
• pieaugušais pirmsskolas vecuma bērnam ir pārāk tāla perspektīva un nereti bērnam rada mazvērtības sajūtu. Pieaugušajam un bērnam ir pārāk atšķirīga pieredze un domāšana (pirmsskolas vecuma bērnam ir emocionālā, uzskatāmi un praktiski darbīgā, uzskatāmi tēlainā, tēlainā domāšana un loģiskās domāšanas pirmsākumi, bet pieaugušajam pārsvarā ir racionālā domāšana). Ir vēl daudzi aspekti, kas bērnam un pieaugušajam ir atšķirīgi: uztvere, analīze, spriedumu un slēdzienu veidošana, domu izpausme, likumiskā izpratne un apguve, vārda jēgas izpratne u. c.;
• pieaugušo socializācija ir virzīta uz to, lai cilvēkam palīdzētu apgūt dažādas iemaņas. Bērnu socializācija galvenokārt ir vērsta uz to, lai veidotos uzvedības motivācija;
• pieaugušo vērtību sistēma pārsvarā ir jau izveidojusies, bet bērnam tā ir veidošanās procesā;
• pieaugušais, sadarbojoties ar bērnu, pārsvarā izmanto verbālo metodi, bet bērnam līdz trīs gadu vecumam svarīga ir arī neverbālā valoda;
• bērna personība ir dziļāka nekā viņa empīriskā izpausme, tāpēc pieaugušais ne vienmēr var bērnu saprast. Bērna personība veidojas, meklējot īpašu individuālo attīstības ceļu. Bērna attīstība nav līdzena, jo bērns bieži vien neizprot, kas ar viņu notiek.

Kā tuvinieki bērnam var iemācīt draudzēties

• tā kā bērns ir atdarinātājs, veidojiet vidi, ko vēlaties, lai bērns atdarinātu;
• centieties būt bērna draugs – saprotiet viņu, esat uzticīgs un uzticams;
• dodiet bērnam iespēju kontaktēties ar citiem bērniem;
• paplašiniet bērna redzesloku;
• pārrunājiet ar bērnu dienas notikumus, analizējiet situācijas, pafantazējiet, kā būtu, ja būtu ;
• skatieties televizoru kopā ar bērniem, pārrunājiet redzēto, pievēršot uzmanību savstarpējām attiecībām – sapratnei, labestībai, draudzībai – to klātesamībai vai trūkumam;
• ja iespējams, varat iegādāties mājdzīvnieku un pieņemt viņu kā draugu, kopā ar bērnu rūpēties par viņu. 

Draudzība bērna pirmajos dzīves gados

Dažādā pieredze, ko mazulis gūst savas dzīves pirmajos gados, ir būtisks faktors veselīgai smadzeņu attīstībai. Dziedāšana, lasīšana un sarunāšanās ir tikai daži no komponentiem, kas palīdz un atbalsta mazuļa attīstību šajā vecumposmā. Fizisko aktivitāšu laikā mazulis eksperimentē ar telpu, attīsta līdzsvaru, acu un roku koordināciju un veic radošas kustības mūzikas pavadījumā. Savukārt draudzējoties tiek nodrošinātas daudzveidīgas emocionālās un izziņas interešu darbības, saskarsmes iespējas ar bērniem, ievērojot katra bērna vajadzības, intereses un saskarsmes pieredzi. Bērni mācās komunicēt, respektēt otra domas, sadarboties un saskaņot savu rīcību. Komunikācijas prasmes bērnu turpmākajā dzīvē spēlē nozīmīgu lomu.

Foto: istockphoto.com

Mazuļu saskarsme ar vienaudžiem veicina agrīno sociālo mijiedarbību un sarunas, attīsta komunikācijai nepieciešamo sejas izteiksmju apguvi un veicina mazuļu pašidentitāti. Darbojoties grupā, mazulis iegūst zināšanas par citiem bērniem un izjūt sevi kā vienu no grupas. Uzticība, pārliecība, lepnums, draudzēšanās un humors – šīs sajūtas ir nepieciešamas sociāli emocionālai attīstībai. Bērnam nepieciešamās sajūtas nodrošina kopīga dziedāšana, spēļu spēlēšana, stāstu stāstīšana un sarunāšanās.
Visbiežāk izpratne par dalīšanos ar rotaļlietām rodas pēc trīs gadu vecuma, bet spēles noteikumu ievērošana vairumā gadījumu parādās aptuveni piecu gadu vecumā. Protams, nevaram aizmirst, ka izpratnes veidošanās ir individuāls process, jo visi bērni neattīstās vienādi.
Aptuveni divu vai četru gadu vecumā bērni sāk dalīties ar savām domām un pārdzīvojumiem. Aktuālākie bērnu sarunu temati ir multfilmu varoņi, redzētās filmas, ekskursijas, bērnu žurnāli un reizēm arī grāmatas.

Skolas loma draudzības prasmju apguvē

Daudzi ir dzirdējuši tekstu ‹‹Es ar viņu vairs nedraudzēšos›› gan no trīs gadus veca bērna, gan sākumskolas vecuma bērna, bet vairumā gadījumu tas ir pārejoši. Attieksme pret šo vārdu izsacīšanu mainās pamatskolas vecumā un vecākiem jauniešiem, kad šie vārdi tiek izteikti nopietni. Gan pirmskolā, gan skolā skolotāji veicina labvēlīgu bērnu savstarpējo komunikāciju, spēlējot dažādas spēles un pārrunājot stāstus, bet draugus jebkurā vecumā katram cilvēkam jāmācās iegūt pašam.

Problēmas, kas var rasties bērnu draudzībā

Foto: istockphoto.com

• Bērna draugi vecākiem liekas nepiemēroti

Šādā gadījumā vecākiem vajadzētu padomāt, kas bērnu rosina izvēlēties tiešu tādus draugus, jāpievērš uzmanība viņa interesēm un jācenšas paplašināt bērna interešu loku. Lai atrastu patiesus draugus, ir svarīgi, lai bērns citiem liktos patīkams un interesants. Tomēr jāatceras, ka ne vienmēr tie draugi, kuri vecākiem liekas piemēroti, patiešām tādi ir. Ja ir pamatotas šaubas par bērna draugu izvēli, vecākiem vienkārši un saprotami ir jāizskaidro savu rūpju iemesls, lēmumu atļaujot pieņemt bērnam. Aizliedzot draudzēties, var panākt pretēju efektu vai ļoti sāpināt bērnu.

• Zēnu un meiteņu draudzība dažādos vecuma posmos

Pirmsskolas vecumā bērni rotaļājas kopā, un reti ir vērojamas izteiktas savstarpējas simpātijas. Ja simpātijas rodas, biežāk tās ir vienpusējas un otrs bērns pret to izturas diezgan vienaldzīgi. Vecākajā pirmsskolas vecumā var sākt veidoties abpusējas simpātijas, un tad parasti tiek izspēlētas spēles ar ģimenes dibināšanu (bildināšana, gredzeni, improvizētas kāzas). Pēc izlaiduma parasti šīs attiecības un draudzība izgaist. Apkārtējie bērni bērnu draudzību uzņem kā normālas savstarpējās attiecības, kas tiek izdzīvotas un izspēlētas. Skolas vecumā attieksme pret abpusējām simpātijām mainās – šādas attiecības reizēm tiek saasinātas gan no bērnu, gan pieaugušo puses.

• Dažiem bērniem neizdodas veidot draudzību; citi bērni viņu izsmej

Pirmsskolas vecumā bērni parasti citus bērnus neizsmej. Ja kāds bērns netiek pieņemts rotaļās vai ar viņu nedraudzējas, par pamatu visbiežāk ir atstumtā bērna nepieņemama uzvedība, piemēram, agresija kādā situācijā. Izsmiešanu pirmsskolas vecumā veicina pieaugušo vērtējums, ko bērni nejauši ir dzirdējuši.
Skolas vecumā gadās situācijas, kad bērni nepieņem kādu konkrētu bērnu izskata, apģērba vai citu iemeslu dēļ. Šādā gadījumā būtu jārīkojas pieaugušajiem, bet jāatzīst, ka ne vienmēr tā notiek. Visbiežāk šādas problēmas risināšanā ir jāiesaista skolas psihologs vai sociālais pedagogs. Ja problēmai laicīgi netiek pievērsta uzmanība, sekas var būt neprognozējamas –nevēlēšanās iet uz skolu, nevēlēšanās mācīties vai pat traģiskāka situācija.

• Vecāki uztraucas, ka bērns draudzējas ar daudz vecākiem bērniem

Draudzībā nav svarīgi, vai draugs ir vienaudzis, vecāks vai jaunāks, svarīgas ir kopīgās intereses, jo tad ir interesanti sarunāties, spēlēties un darboties kopā.

• Gribētos, lai draudzība ir ilgstoša, bet liekas, ka bērnībā tas nav iespējams

Bieži draudzība, kas sākusies smilšu kastē, ilgst arī visu skolas laiku un reizēm pat visu mūžu. Draudzības ilgums ir atkarīgs no bērnu rakstura un dzīves pavērsieniem, un šajā gadījumā dzimums nespēlē nekādu lomu. Ir pietiekami daudz pieaugušo, kuriem vēl arvien labākie un tuvākie ir bērnu dienu draugi.
Iveta Odiņa

Citi noderīgi raksti

Vecāku un vecvecāku sadarbība bērna audzināšanā
Bērns runā rupjības - kāpēc un ko darīt?

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija
Atbalsta grupas
Mazulis