sestdiena, 2014. gada 15. februāris

10 frāzes, kuras nedrīkst teikt bērniem

10 frāzes, kuras nedrīkst teikt bērniem



Bērnu psihologi neiesaka lietot dažas frāzes, lai netraumētu mazuli, nav būtiski, cik sen viņš
dzimis – viņš visu jau saprot, pat pēc intonācijas.

1.Tev nekas nesanāk – ļauj, es izdarīšu!

Psihologi apgalvo, ka šī frāze traumē mazuli un jau iepriekš ieprogrammē neveiksmei. Viņš jūtas
dumjš un neveikls un turpmāk jau baidās izrādīt iniciatīvu, domājot, ka mamma atkal bļaus.

2.Paņem, tikai nomierinies!

Dažiem vecākiem grūti izturēt čīkstēšanu daudzu stundu garumā „nu lūdzu, nu iedod”. Taču
piekrītot mazulim iedot to, ko viņš lūdz, vecāki, paši to nevēloties, liek saprast: ar čīkstēšanu un
pierunāšanu var panākt visu, un mammas „nē” nav vērts ņemt vērā nopietni.

3.Vēlreiz ko tādu ieraudzīšu – tu man dabūsi!

Kā novērots praksē, tālāk par draudiem lieta neaiziet. Ne mamma, ne tētis sodu nerealizēs,
un bērns būs tikai sabiedēts. Tāda veida frāze bērnos izraisa vien aizvainojumu un neizpratni.
Nebaidiet savu mazuli. Bērnam skaidri jāzina, ko var sagaidīt vienā vai otrā gadījumā. Negaidīta
vecāku „iziešana no rāmjiem” ne pie kā laba nenovedīs.

4.Es teicu tūlīt pat izbeidz!

Nav vērts ar mazuli runāt tik asi! Tas taču ir jūsu bērns! Ja esat zaudējis pacietību tad labāk
ir atvainoties. Bērns taču apvainojas un jūtas pilnīgi beztiesīgs. Un tā vietā, lai „izbeigtu”, sāk
protestēt – mazuļi raud un niķojas, pusaudži klusējot aiziet un noslēdzas sevī. Tāpēc, skaties no
kuras puses gribi, šī frāze nekādi nelīdzēs panākt vēlamo.

5.Tev jāsaprot, ka...

Daudziem bērniem pret šo frāzi un tās apnicīgo turpinājumu rodas aizsargreakcija. Mazulis
nesaprot morāles un, neklausoties jūs, pārslēdzas uz ko citu. Visgrūtāk pamācības bērns
uztver brīžos kad ir satraukts un sadusmojies. Atcerieties, arī viņš ir cilvēks, kuram ir radusies
kāda „problēma”, un konkrētajā brīdī viņš par to ir norūpējies un nekādi nepieņem jūsu pat
visveselīgākos un pareizākos spriedumus.

6.Zēni (meitenes) tā neuzvedas!

Pastāvīgi to atkārtojot, vecāki bērnam „iepotē” noteiktus stereotipus. Pieaugušā dzīvē jau
pieaugušais zēns savu personīgo emocionalitāti uztvers kā kaut ko necienīgu, savukārt meitene –
izjutīs kompleksus saistībā ar „ne sieviešu” profesiju vai nepietiekami labi uzkoptu dzīvokli.

7.Neuztraucies par sīkumiem!

Mazulim, iespējams, tas nav sīkums! Atcerieties sevi bērnībā! Jā, bērnu var satraukt tas, ka viņam
mašīnīti neiedeva vai arī māja no kubikiem sagāzās. Jo taču viņa mazajā pasaulē tieši mašīnīte vai
mājiņa ir pats svarīgākais! Demonstrējot bērna problēmu noniecināšanu jūs riskējiet zaudēt bērna
uzticību un turpmāk varat neuzzināt par citām, nepavisam ne sīkām sava bērna problēmām.

8.Pasaudzē manu veselību!

Nereti vairākas mammas to saka bērniem. Taču saprotiet, ka agri vai vēlu to pārstāj uztvert
nopietni, kā pasakā par ganu un vilkiem un tad, patiesi sliktai mammas pašsajūtai bērns pēc
paraduma var nepievērst uzmanību. Viņš nodomās, ka mamma sūdzas tikai tādēļ, lai viņš
pārtrauktu trokšņot, lēkāt, spēlēties utt.

9.Nē, to mēs nepirksim – nav naudas (dārgi)!

Ir grūti mazulim izskaidrot to, kādēļ nav vērts pirkt visu pēc kārtas. Sanāk tā, ja mammai vai tētim
būs nauda – var nopirkt veikalā visu! Tieši tā mazulis saprot šo frāzi. Vai nav labāk teikt, mammas
un tēti: „tāda rotaļlieta tev jau ir”, „daudz šokolādes ir kaitīgi”. Jā, paskaidrot vienmēr ir grūti!
Taču bērnam jāsaprot, kādēļ vecāki viņam to nepērk.

10.Visiem bērni kā bērni, bet tu...

... dieva sods, nevīža, tūļa un tml. Nevajag bērnam „uzkarināt” tamlīdzīgas birkas! Tas pazemina
pašnovērtējumu un bērns patiešām sāk kļūt tām atbilstošs.

trešdiena, 2013. gada 25. decembris

Rotaļas

Vai esat aizdomājušies par to, cik svarīgi bērniem ir rotaļāties? ANO padome ir ne tikai aizdomājusies par cilvēktiesībām, bet arī oficiāli paziņojusi, ka rotaļas ir vienas no bērna pamattiesībām. 
Nav bērnu, kuriem nepatiktu spēlēties, bet pirmsskolas vecuma bērniem rotaļas ir viņu darbības pamata izpausmes veids.
Rotaļā bērns mācas:
- emocionāli pierast un adaptēties sociālajā vidē;
- izpaust savas jūtas, emocijas;
- pārdzīvot citu cilvēku sadzīviskās situācijas kā savas personīgās, saprast citu cilvēku darbības, rīcības jēgu;
- uzstādīt un pildīt personīgos uzdevumus;
- ticēt sev;
- atbrīvoties no bailēm, agresijas un iekšējās spriedzes.
Latvijas pirmsskolas izglītības programmā īpaši uzsvērts tiek tas, ka bērna apmācībai jānoris rotaļas formā, jo tā bērns vieglāk uztver jaunu informāciju.
Rotaļājoties bērns attīsta domāšanu, uzmanību, loģiku, atmiņu, kā arī  - iztēli. 
Valdorfa pedagoģiskajā sistēmā vispār neeksistē konkrētas rotaļlietas (mašīnas, ieroči, rotaļu virtuves utt.), bet toties ir atrodami koka klucīši un daudz dažādu citu materiālu, tādi kā kociņi, kastaņi, auduma gabaliņi utml. Pamēģiniet paši: no kociņiem gatavota, ar aukliņu sasieta lidmašīna mazulim pašam ļoti patiks, viņš būs lepns un priecīgs par paša radīto darbiņu. 
Rotaļas mēdz būt dažādas.

Lomu spēles (mātes-meitas, virtuve, skola) - šīs rotaļas gatavo bērnu patstāvīgai dzīvei sociumā

Tāpat, vērojot bērnus lomu spēles laikā, ir iespējams saprast, kā bērns jūtas kolektīvā, kādas lomu spēles izvēlas: vadošās vai otršķirīgās. 
Pieticīgākiem un kautrīgākiem bērniem parasti tiek piedāvātas vadošās lomas, lai viņi atvērtos un kļūtu drošāki. 
Pamēģiniet spēlē pamainīties ar lomām - lai bērns kļūst par māmiņu-tēti, bet jūs par bērnu un redzēsiet, kādu jūs redz bērns, kas viņam trūkst utml. 

Kustību spēles (diena-nakts, ķērāji) – attīsta bērna fiziski

Te ir pilns komplekts - kustību koordinācija, veiklība, un arī tiek iegūtas tādas īpašības kā drosme, jo pieskriet tuvu, piemēram, pūcei, kas guļ un tūliņ modīsies, ķert šo putniņu taču ir mazliet bailīgi, bet bērns nāk un to dara, bet pēc tam bēg ar priecīgiem izsaucieniem, jo viņš to ir izdarījis! Ļoti svarīgi pēc tam bērnu paslavēt par drosmi, īpaši, ja tas ir zēns. 

Pirkstiņspēles – lieliski der pat pašiem mazākajiem, jaundzimušajiem un aktuāli visā pirmsskolas laikā

Pirkstiņspēles ļoti labi attīsta sīko motoriku un runu, palīdz attīstīt ritma izjūtu, roku kustību koordināciju utt.
Atkarībā no izvēlētā dzejolīša, bērns iegūst pirmo izpratni par matemātiskām lietām, piemēram, skaitu, lielumu, kā arī priekšstatu par apkārtējo vidi un sociālās iemaņas.

Didaktiskās spēles - spēles, kas speciāli radītas, lai attīstītu bērnā kādas konkrētas iemaņas

Piemēram, rotaļāšanos veikalos arī var attiecināt uz didaktiskajām spēlēm, jo bērns mācās skaitīt, rīkoties ar naudu utt. 

Spēles ar dramatizāciju – viss, kas attiecas uz teātri

Izspēlējam bērnam zināmu pasaku ar pirkstiņu lellīšu palīdzību vai vienkārši ar rotaļlietām, figuriņām, kociņiem vai velkot maskas un kostīmus, iedzīvojamies pasaku tēlā. 
Tādas spēles attīsta bērnā visu, ko vien iespējams attīstīt - runu, loģiku, uzmanību, domāšanu, atmiņu, bet pats galvenais, tas ir veids, kā bērns var izpausties.

Viss atkarīgs no jums, mammas un tēti! Bērni var rotaļāties patstāvīgi, betnekas un nekad viņiem neaizvietos rotaļas ar vecākiem. Bērnam tas ir ļoti svarīgi, tas ir sava veida mīlestības apliecinājums.

Bērns nevar novērtēt sava apģērba, ēdiena, rotaļlietu vērtību, bet viņš pavisam noteikti būs pateicīgs jums par katru pusstundiņu, ko būsiet veltījuši, lai kopā ar viņu parotaļātos. 
Vislabākās atmiņas par bērnību ir laiks, kad vecāki ar mums ir rotaļājušies.

Ceru, ka man izdevās jūs iedvesmot uz rotaļāšanos ar bērnim!

Sabīne Bakilina, pirmsskolas speciālists