Aktivitātes dabā

 

Daina Kājiņa iesaka TOP 10 aktivitātes brīvā dabā.

Izmēģini kādu no aktivitātēm, kas prasa salīdzinoši minimālus resursus, toties būs aizraujošas pirmsskolas vecuma bērniem, pilnveidojot prasmes, zināšanas par dabu un attīstot radošo domāšanu.

1. Dārzā vai pagalmā izliec flīzes. Aicini bērnu tās apgleznot ar krītiņiem. Ja pa rokai nav krītiņi vai flīzes, ar ūdeni var veidot zīmējumus uz asfalta. Tādā veidā bērns pavada laiku svaigā gaisā un attīsta iztēli. Aktivitāte būs saistoša bērniem no 2 līdz 6 gadu vecumam. 

2. Uz flīzēm uzpilini guaša krāsu pilienus, iedod bērnam koka kociņu un aicini savienot punktiņus. Otrs variants: ļauj bērnam uz asfalta jaukt krītiņu krāsas. Tādējādi mazais attīstīs krāsu izjūtu un radošās spējas. Tā būs aizraujoša nodarbe it sevišķi jaunākiem bērniem (3-5 gadus veciem).

3. Dodies uz zoodārzu vai laukiem. Izdrukā uzdevumus par dabu, piemēram, kā izskatās dzīvnieku pēdu nospiedumi vai zvēru mazuļi. Izpildiet šos uzdevumus pirms došanās dabā un pārrunājiet paveikto. Pēc tam apskatiet dabā vai zoodārzā, kā tie izskatās dzīvē. Uzdevums būs interesants 3 līdz 5 gadu veciem bērniem. Tādējādi palīdzēsi attīstīt gan izpratni par dabu, gan valodas prasmes.

4. Ļauj bērnam spēlēties ar dubļiem, skriet pa peļķēm, smiltīm un zemi! Ļaujot bērnam brīvu vaļu un izvēles iespējas, veidojas individuāla un neatkarīga personība. Aktivitāte piemērota visa vecuma bērniem.

5. Eksperimenti ar vēju: uzliec bērnam uz krūtīm lapu. Bērna uzdevums ir skatīties, kurā mirklī lapa turas un kurā krīt nost. Tā bērns mācās izprast vēju, tā kustību un nozīmi. Līdzīgus novērojumus var veikt, piesienot balonus vai lūkojoties koku lapās. Eksperimenti būs aizraujoši 5 un 6 gadu veciem bērniem.

6. Pastāsti bērnam, kā mainās daba un dzīvnieki. Secību labi ilustrē Mazo ekspertu skolas uzdevumi, kur redzami dzīvnieku mazuļi, kas izaug lieli (piemēram, ola pārvēršas par cāli un tad par vistu). Tā bērns izpratīs laika ritējumu un mēģinās līdzīgus novērojumus veikt dabā.

7. Ar krītiņiem vai guaša krāsām apkrāso bērna pēdas vai plaukstas. Ļauj bērnam atstāt nospiedumus uz asfalta vai baltām lapām. Katru gadu veicot šo aktivitāti, iespējams salīdzināt , kā augusi pēda vai roka. Uz asfalta veidojiet kopā mākslas darbus, bradājot ar pēdām vai liekot plaukstu nospiedumus. 

8. Čiekuru spēle: aicini bērnu salasīt noteiktu skaitu čiekuru. Izveido punktu sistēmu – piemēram, par katriem 10 čiekuriem bērnam pienākas viens punkts. Sakrājot konkrētu punktu skaitu, bērns iegūst kādu balvu. Tā bērns pavadīs laiku svaigā gaisā un paralēli mācīsies skaitīt.

9. Vasaras otrajā pusē pirms došanās sēņot izmēģiniet uzdevumus, lai iepazītu sēnes. 4 līdz 6 gadus veciem bērniem noteikti patiks uzdevums, kur, savelkot kopā ciparus, izveidojas sēnes attēls. Kopīgi pārspriediet, kādas sēnes bērns zina (kuras ir ēdamas, kur indīgas). Uzdevums attīstīs arī skaitīšanas prasmes.

10. Izveido „sajūtu laboratoriju”. Dažādās kartona kastītēs kopā ar bērnu savāciet dažādus dabas priekšmetus, piemēram, gliemežvākus, čiekurus un citus dabas materiālus. Tad kastītes bērns var aprakt smiltīs un izrakt tad, kad tas būs nepieciešams (piemēram, spēlējot veikalos vai veidojot kādu kompozīciju). Aktivitāte paredzēta dažāda vecuma bērniem, tā ļauj iepazīt dabu un attīstīt valodu, mācoties dabas materiālu nosaukumus.

Esi savējã

Visa sāls ir nevis tajā, cik laika jūs pavadīsiet ar bērniem, bet tajā, kā tieši jūs to pavadīsiet. Angļu valodā ir pat speciāls termins “quality time” – tas nozīmē “kvalitatīvs laiks”, tātad laiks, ko cilvēks pavada jēgpilni. Tas nenozīmē noteiktu ilgumu, tās var būt piecpadsmit brīnišķīgas  minūtes, vērtīgākas un apzinātākas nekā divas tukšas stundas ar pavēlēm vai kopīgu garlaikošanos.
Brīvā laika nav nevienam, tas ir skaidrs – darbi nepadarīti, logi netīri, istabā nekārtībā… Taču atcerieties, ka drīz vien logi atkal būs netīri… Bet bērni izaugs un nebūs vairs mazi. Un ne mums ar viņiem, bet viņiem ar mums būs garlaicīgi.
Amerikāņu ārsts Hārlijs Rotbarts žurnālā vecākiem “Parental Magazine” iesaka pašās aizņemtākajās dienās iedomāties dienu, kad bērni jau ir izauguši un vairs nedzīvo ar jums; ka viņu piegružotās istabas ir tīras un… tukšas, ka mašīnā nav nekādu mantiņu, skapju plaukties ir glīti saliktas mantas… viss ir tīrs un tukšss… un pēc tam – atgriezties šodienā un atcerēties, ka aizņemtības minūtes rit ātri.
Tad cik laika labāk veltīt bērniem? Tik, cik ir. Galvenais, lai šis laiks būtu veltīts tikai bērnam, nekam citam. “Ēst 30 minūtes pirms miega ir labi. Ēst 40 minūtes pirms – lieliski! Ēst stundu pirms – brīnišķīgi!” – saka Jevgēnija Paisone. Taču tam jābūt laikam, ko veltām tikai bērnam. Ne datoram, ne televizoram, ne sarunām ar citiem cilvēkiem tajā laikā nevajadzētu būt. Pret bērnu jāpavēršas ar seju. Ir mammas, kas labprāt sarunājas ar bērniem, kad gatavo ēdienu, atrodoties ar muguru pret atvasi. Kad jūs ar kādu sarunājaties – vajag uz viņu skatīties. Ja jūs skatāties uz kartupeli – jūs sarunājaties ar kartupeli. Nevajag runāt par būtiskiem jautājumiem, ja jums ir tikai piecas minūtes laika – atrodiet brīvu brīdi, lai nopietni aprunātos ar bērnu, ja tas vajadzīgs. Un nekādu strīdu pirms miega! Šis laiks jāpavada priecīgi un mierīgi – var lasīt, sarunāties par nākotni vai šodienu, spēlēties, apspriest, kāpēc vieni dinozauri bija lieli, bet citi gari, taču strīdēties nedrīkst.

1. Nedomājiet par laiku!
2. Nepārbarojiet ar attīstošām nodarbībām, pulciņiem, jūsu pašu mērķiem
3. Neaizvietojiet vecmāmiņas un draugus
4. Neuzsākiet neko bez bērniem
5. Neaizraujieties ar "bērnu" lietām
6. Neaizmirstiet kopīgus plānus!

Persana

Kā nepacelt roku

Speciāliste atzīst, ka parasti sitieni ir spontāni, tie rodas no bezpalīdzības un ir kā varas izrādīšana, ka esmu par tevi stiprāks. Vecāks it kā sev atzīst, ka nezina, kā savādāk tev ko iestāstīt, nav citas idejas, kā tevi disciplinēt un roka pati ceļas.

Solis Nr.1 - Apzināties iekšējos signālus, kas liek justies bezspēcīgam. Jāpasaka sev: "Es spēju apstādināt sevi". 

Katra situācija un katrs bērns ir citāds, tādēļ vecākiem jādefinē, kas tieši viņam liek uzvilkties - vai tā ir bērna nevēlēšanās, čammāšanās ģērbties, zobu netīrīšana vai nemazgāšanās utmldz. Jāapzinās brīžus, kad tieši vecāks uzvelkas, kas tieši viņu sanikno. Kad tas ir saprasts, brīdī, kad roka pati jau ceļas - noskaiti līdz 10, aizej izdzer glāzi ūdens vai iekod spilvenā. Dari vienalga ko, kas tevi attur no sitiena bērna virzienā. Apstādini savu impulsu. Svarīgākais ir ar prātu saprast, ka es to negribu - pērt savu bērnu - un apturēt sevi, sākt domāt, ko es darīšu tā vietā.

Solis Nr.2 - Saruna - cēloņu un seku skaidrošana. Tiesa, šis gan vairāk jāattiecina uz bērniem, kuri vecāki par gadu, jo līdz 1 gada vecumam vispār nevar runāt par disciplinēšanu, uz tik maziem bērniņiem jāattiecina tikai uzmanības novēršana, jo šādā vecumā bērns vēl neizprot sarunu par sekām.

Daži piemēri: bērns ņem nazi un neatdod mammai. Jāskaidro, kas notiks, ja bērns sagriezīsies, tādēļ labāk to atdot mammai. Mazulis spēlējas smulšukastē un citiem bērniem acīs ber smiltis. Bērnam jāskaidro, ka citiem bērniem sāpēs actiņas, tāpēc nevēlēsies ar viņu rotaļāties. Turklāt brīžam ir bērnam arī jāļauj izbaudīt savu darbību sekas, taču saprāta robežās, lai tās neapdraud bērna drošību.

No 2 gadu vecuma noteikti veiksmīgas būs sarunas un vecāku fokusēšanās uz to, ko bērns dara labi. Piemēram, mazais nekārto savas mantas, bet pēkšņi kādu no tām tomēr ievieto savā vietiņā. Vecākiem uzreiz bērns kārtīgi jāpaslavē, un viņš turpinās iesākto, lai saņemtu vecāku uzslavas. Mēģināt ignorēt slikto, lai pamanītu un uzslavētu labo.

Pavisam nevaldāms bērns 

Ja bērns ir nu pavisam nevaldāms...Speciāliste A.Ērgle iesaka pielietot tā saukto ciešo apskāvienu - cieši, cieši apskaut bērnu un teikt mīļus vārdus - esmu ar tevi, viss būs kārtībā. Tā bērnu vajadzētu paturēt labu brīdi un mēģināt runāt par emocijām, kas izraisījis bērnā agresivitāti vai kādu citu izpausmi, tādā veidā palīdzot sliktajām lietām no bērniņa izdzīt ārā.

Logopēda viedoklis

FOTO: Mazo ekspertu skolas logopēde Vita Skramane. 

 

Kad un kādas prasmes bērns attīsta? Kā varam viņam palīdzēt?

 

Pats sākums

Bērna runa attīstās no dzimšanas. Jau piedzimstot bērns izdod pirmās skaņas. 

Piemērs aktivitātei

Svarīgi, lai mazajam būtu lalināšanas un gugināšanas periodi. Lai runas attīstība noritētu veiksmīgi, bērnam nomodā esot, ar to ir jārunā, jāņem uz rokām un jāspēlējas.

 

Ap gada vecumu

Tas ir laiks, kad parādās pirmie apzinātie vārdi. Mazulis arvien labāk sāk saprast cita runu. Lai veiksmīgi veidotos vārdu krājums, ar bērnu ikdienā jāspēlējas, jāskatās grāmatas, jāpārrunā redzētais. 

Piemērs aktivitātei

Bērnam šajā vecumā dod lielas, spilgtas, kvalitatīvas mantas. Vecāki var iepazīstināt bērnu ar apkārtesošajiem priekšmetiem un mājdzīvniekiem, saucot tos nepamazināmos vārdos (suns, nevis sunītis; kaķis, nevis kaķītis). Tā bērnam būs vieglāk atcerēties priekšmetu un dzīvnieku nosaukumus.

 

2 gadu vecumā

Pēc divu gadu vecuma bērniem vārdu krājums attīstās arvien straujāk, gada laikā pieaugot no apmēram 50 līdz pat 250-300 vārdiem. Svarīgi pievērst uzmanību valodas sapratnei, vai bērns uztver viņam teikto un var izpildīt pieaugušā norādījumus. 

Piemērs aktivitātei

Izvēlies vienkāršu uzdevumu – dod bērnam izkrāsot kādu burtiņu vai zīmējumu. Esot blakus, komentē, kas redzams attēlā vai kā izrunājams burts. Šajā vecumā svarīga Tava klātbūtne un palīdzība. Process ir nozīmīgāks par rezultātu.

 

No 3 līdz 4 gadiem

Laikā no trim līdz četriem gadiem runai jākļūst sarežģītākai, bērns veido sarežģītus teikumus, sāk lietot priedēkļus un salikumus, sāk izrunāt šņāceņus, pazūd skaņu mīkstā izruna. Šajā vecumā noder uzdevumi, kur bērns mācās burtus un vārdus krāsojot un zīmējot.

Piemērs aktivitātei

• Kad bērns apguvis burtus, piemēroti uzdevumi fonemātiskās dzirdes attīstībai ir vajadzīgās skaņas ievietošana vārdos. Šādi uzdevumi palīdz bērnam sagatavoties rakstītprasmes apguvei. Nespied bērnu izrunāt kādu konkrētu burtu. Stāsti bērnam, kas redzams grāmatā, ko kopīgi skatāt, vai zīmējumā, ko viņš krāso. Izrunā vārdus skaidri, izvairoties no pārlieku daudz pamazināmajām formām.
• Laukos, zoodārzā vai parkā izmēģini aktivitātes, kas palīdzēs ne tikai labāk saprast dabu, tie papildinās bērna vārdu krājumu, attīstīs radošo un loģisko domāšanu. Izdrukā Mazo ekspertu skolas darba lapas, kur redzami koki ar lapām vai dzīvnieku mazuļi. Pārspried ar bērnu, kā aug koki, kā ēd dzīvnieki, kā tie izskatās un kādu labumu no tiem gūst cilvēks. Tādā veidā palīdzēsi bērnam pilnveidot valodu. Uzdevumi par dabu un tās ritējumupalīdzēs bērnam iemācīties gadalaiku nosaukumus un to atšķirības. Pārspriežot gadalaikus un pildot uzdevumus, bērns iemācās saprast laika ritējumu un pievērst uzmanību secīgumam (kaut kas seko kaut kam).

 

5 un 6 gadu vecumā

Piecu gadu vecumā bērna vārdu krājums pieaug līdz 2500–3000 vārdiem. Bērns spēj viegli nosaukt plašu priekšmetu klāstu un apkārtnes reālos notikumus. Vārdus izrunā pareizi. Bērns apguvis visas dzimtās valodas skaņas. Sešos gados bērna vārdu krājums papildinās līdz 3500 vārdiem. Pilnībā nostiprinās apzīmētāju klāsts un noteikti izteicieni. Viņš izprot gramatiski pareizu vārdu savienošanu, veido teikumus. Šajā periodā bērns aktīvi vēro valodas īpatnības,  attīstot runas uzmanību, atmiņu un loģisko domāšanu, tādā veidā sagatavojot sevi sekmīgai lasītprasmes un rakstītprasmes apguvei skolā.

Piemērs aktivitātei

• Piedāvā bērnam uzdevumus, kur jāsavelk kopā cipariņi, bērns iegūst burtiņu, ko mācās konkrētajā dienā. Svarīgi šīs prasmes nostiprināt, nesteidzoties un katram burtam atvēlot vairākas dienas. Burtu var izgriezt vai izmantot kā šablonu un pārzīmēt, var pēc parauga veidot no kādiem dabas materiāliem, diegiem. Bērnam ļoti svarīgi, mācoties burtus, ar tiem spēlēties, veidot tos, lai nostiprinātu atmiņā burta veidolu. Pirmajos uzdevumos iekļauj viņa vārda pirmo burtu – vēlāk tā būs laba motivācija meklēt līdzīgus burtus tekstā.
• Izmēģini līmlapiņu spēli! Viss, kas Tev ir nepieciešams, ir līmējamās lapiņas, zīmulis vai pildspalva. Uz katras lapiņas uzraksti dažādus materiālus, piemēram, koks, plastmasa, metāls, stikls. Katru lapiņu sanumurē no 1 līdz 10. Aicini bērnu meklēt mājās priekšmetus no materiāliem, kas rakstīti uz lapiņām, piemēram, 10 priekšmetus, kas izgatavoti no koka. Meklējot tos un līmējot lapiņas, bērnam jāizrunā cipari (1, 2, 3, 4...). Uzdevums būs mazliet sarežģītāks, ja noteiksi konkrētu laiku tā izpildei, piemēram, 3 minūtes. 5 un 6 gadu vecumā vari piedāvāt sarežģītākus uzdevumus, apvienojot valodas mācīšanos ar skaitīšanu un citu prasmju apgūšanu. 

 

 

Ielūkojies Mazo ekspertu skolā, lai atrastu vēl vairāk noderīgu materiālu komunikācijas un citu prasmju pilnveidošanai. Atceries, ka katrs bērns attīstās savā tempā. Vissvarīgākais ir būt kopā ar bērnu pēc iespējas vairāk. Runā ar bērnu, dalies pieredzē un arī uzklausi viņu. Ļauj bērnam darboties un dod pietiekami daudz laika aktivitātei. Sāc ar vienkāršākiem uzdevumiem un soli pa solim papildini aktivitāšu klāstu. Lai kopā pavadītais laiks vērtīgs un aizraujošs gan tev, gan mazajam!