Persana

Kā nepacelt roku

Speciāliste atzīst, ka parasti sitieni ir spontāni, tie rodas no bezpalīdzības un ir kā varas izrādīšana, ka esmu par tevi stiprāks. Vecāks it kā sev atzīst, ka nezina, kā savādāk tev ko iestāstīt, nav citas idejas, kā tevi disciplinēt un roka pati ceļas.

Solis Nr.1 - Apzināties iekšējos signālus, kas liek justies bezspēcīgam. Jāpasaka sev: "Es spēju apstādināt sevi". 

Katra situācija un katrs bērns ir citāds, tādēļ vecākiem jādefinē, kas tieši viņam liek uzvilkties - vai tā ir bērna nevēlēšanās, čammāšanās ģērbties, zobu netīrīšana vai nemazgāšanās utmldz. Jāapzinās brīžus, kad tieši vecāks uzvelkas, kas tieši viņu sanikno. Kad tas ir saprasts, brīdī, kad roka pati jau ceļas - noskaiti līdz 10, aizej izdzer glāzi ūdens vai iekod spilvenā. Dari vienalga ko, kas tevi attur no sitiena bērna virzienā. Apstādini savu impulsu. Svarīgākais ir ar prātu saprast, ka es to negribu - pērt savu bērnu - un apturēt sevi, sākt domāt, ko es darīšu tā vietā.

Solis Nr.2 - Saruna - cēloņu un seku skaidrošana. Tiesa, šis gan vairāk jāattiecina uz bērniem, kuri vecāki par gadu, jo līdz 1 gada vecumam vispār nevar runāt par disciplinēšanu, uz tik maziem bērniņiem jāattiecina tikai uzmanības novēršana, jo šādā vecumā bērns vēl neizprot sarunu par sekām.

Daži piemēri: bērns ņem nazi un neatdod mammai. Jāskaidro, kas notiks, ja bērns sagriezīsies, tādēļ labāk to atdot mammai. Mazulis spēlējas smulšukastē un citiem bērniem acīs ber smiltis. Bērnam jāskaidro, ka citiem bērniem sāpēs actiņas, tāpēc nevēlēsies ar viņu rotaļāties. Turklāt brīžam ir bērnam arī jāļauj izbaudīt savu darbību sekas, taču saprāta robežās, lai tās neapdraud bērna drošību.

No 2 gadu vecuma noteikti veiksmīgas būs sarunas un vecāku fokusēšanās uz to, ko bērns dara labi. Piemēram, mazais nekārto savas mantas, bet pēkšņi kādu no tām tomēr ievieto savā vietiņā. Vecākiem uzreiz bērns kārtīgi jāpaslavē, un viņš turpinās iesākto, lai saņemtu vecāku uzslavas. Mēģināt ignorēt slikto, lai pamanītu un uzslavētu labo.

Pavisam nevaldāms bērns 

Ja bērns ir nu pavisam nevaldāms...Speciāliste A.Ērgle iesaka pielietot tā saukto ciešo apskāvienu - cieši, cieši apskaut bērnu un teikt mīļus vārdus - esmu ar tevi, viss būs kārtībā. Tā bērnu vajadzētu paturēt labu brīdi un mēģināt runāt par emocijām, kas izraisījis bērnā agresivitāti vai kādu citu izpausmi, tādā veidā palīdzot sliktajām lietām no bērniņa izdzīt ārā.